Populārākie mīti par bērna zobiem

Zobu veselība Latvijas ģimenēs joprojām ir mītu apvītākais veselības posms, kur veci, pilnīgi bez reāla pamatojuma balstīti izteikumi ir kļuvuši par bezatbildības attaisnojumu. Te biežākie:

“Piena zobi nav jālabo, tie tāpat izkritīs.”

Patiesība ir daudz skarbāka: Piena zobi noteikti izkritīs, tikai sabojājušies tos nāksies izraut daudz ātrāk un, iespējams, nehumāni turot bērnu nakts stundā diennakts klīnikā, lai glābtu bērnu no sastrutojuma, sāpēm un bīstamības viņa veselībai. Labākajā gadījumā procedūru veiks pilnajā anestēzijā.

Piena zobi bojājumu gadījumā ir obligāti jālabo, jo tiem ir milzīga nozīme bērnu kopējā attīstībā. Ar piena zobiem bērns kož un ēd. Tāpat neizmērojami svarīga nozīme ir izrunas veidošanā. Piena zobi stimulē žokļu augšanu, lai būtu vieta pastāvīgiem zobiem. Un nekas nav patiesāks par bērna smaidu un smiekliem. Ir ļoti sāpīgi apzināties, ka bērni nesmejas pilnvērtīgi, jo viņiem ir kauns par saviem zobiem.

“Piena zobi nesāp.”

Patiesībā piena zobiem tāpat kā pastāvīgiem zobiem ir zoba nervs, kas sāp un rada milzīgu diskomfortu bērnam. Un šīs sāpes nav iespējams ārstēt ar pretsāpju līdzekli.

“Pie zobārsta jāved bērns tikai, ja viņam kaut kas sāp.”

Patiesībā aizvedot pirmo reizi bērnu pie zobārsta jau ar sāpēm, viņam nevar rasties laba komunikācija ar zobārstu. Sāpes viņa nervu sistēmu jau ir kairinājušas, viņš nespēj uztvert pareizi ārsta skaidrojumus. Ja sāpes jau ir radušās, noteikti būs nepieciešama anestēzija, tātad šprice, kas viņam noteikti radīs neatgriezeniskas bailes no ārsta. Un zobs, kas jau sāp, noteikti ir jāurbj vai jāizrauj priekšlaicīgi.

“Man slikti zobi, manai mammai bija slikti zobi, viņas mammai slikti zobi, arī maniem bērniem ir slikti zobi.”

Mēs nekad nedrīkstam salīdzināt, kādos apstākļos dzīvojuši mūsu vecāki un vecvecāki ar mums vai mūsu bērniem, jo tie ir pilnīgi atšķirīgi laikmeti. Mūsu vecvecākiem nebija nedz tie līdzekļi, nedz iespējas un prioritātes, tāpat arī informācijas pieejamība bija gaužām skopāka. Šodienā ikvienam ir iespēja nopirkt zobu pastas tūbiņu un birstīti un atrast laiku pārtīrīt saviem bērniem zobus.

Piekrītu, ir cilvēki, kuriem ir ļoti stipra zobu emalja pret skābju iedarbību, pat ja tīra zobus labi ja uz svētkiem. Bet visiem pārējiem ir nevis jāskatās, cik viņam labi, bet jātīra divtik cītīgi un rūpīgi. Es nereti lietoju tādu analoģiju, ka ir neliels cilvēku skaits uz pasaules, saucamās caurbiras- ēd, cik grib, bet slaidi kā skaliņi. Bet tie pārējie visu mūžu pieskata savu ēdienkarti, lai turētu savu ķermeni veselībā formā. Vai arī nē- palaižas! Un ar zobiem tas pats – ja man nav superizturīgi zobi, tad nevis palaižos, bet tīru dubultā! Un ļoti daudzi nemaz nedod iespēju saviem bērniem pārgriezt šo iesakņojušos mītu par slikto ģenētiku- ja nav, tad nav!

“Mans bērns pats ļoti labi iztīra zobus!”

Patiesībā bērnu roku motorika ir mazattīstīta, tā uzlabojas līdz ar rokraksta izveidošanos. Tieši tik ilgi arī vecākiem jāpārtīra bērnu zobi katru vakaru. Piena zobu loks sastāv no 20 zobiem, katram zobam ir 5 virsmas- vaiga puse, mēles puse, 2 virsmas pie blakus zobiem un kožamā virsma- kopā 100 virsmas. Diez vai viens 4gadnieks pārliecinoši ir iztīrījis visas. Ir ārkārtīgi svarīgi notīrīt katru virsmu no aplikuma, tādēļ vecāki ir tie, kas pārtīra katru zobu virsmu visiem 20 zobiem. Un šeit svarīgi ir pieminēt, ka palīdz noteikti elektriskā zobu birste, kurā ir iestrādāts speciāls taimerītis. Tas signalizē, kurā brīdī jātīra kurš zobu segments, tāpat birstīte beidz darboties pēc 2 minūtēm, kas neļauj zobu tīrīšanu saīsināt.

“Esmu dzirdējis, ka fluors ir kaitīgs!”

Viens no mītu apvītākiem ķīmiskajiem elementiem, kas nopelnījis pamatīgu grēkāža statusu. Fluors ir sastopams visā dabā, kā augos, tā dārzeņos, un literatūrā nav atrodami tieši pierādījumi par kaitīgumu uz veselību. Bet tomēr zobu pastai ir rekomendējams daudzums, kas jālieto katram vecuma posmam, lai izvairītos no zobu fluorozes- baltu plankumu veidošanās uz pastāvīgiem zobiem. Noteiktā daudzumā tam ir pierādīta visefektīvākā kariesa profilakses iedarbība kā piena, tā pastāvīgos zobos. Svarīgi atzīmēt, ka rekomendējamais fluora daudzums zobu pastā ir koncentrācijā no 1000-1500ppm. Nepilna piena zobu lokā rekomendējamais daudzums zobu pastai uz birstes ir rīsa grauda lielums divreiz dienā, sākot no pilna piena zobu loka rekomendē lietot zobu pastu zirņa lielumā divreiz dienā. No 6 gadu vecuma rekomendētais daudzums ir puse no zobu birstes galviņas daudzuma. Vecuma posmā, kad bērns spēj izspļaut zobu pastu, rekomendē izvēlēties zobu pastu ar fluora koncentrāciju ap 1350-1500ppm pilnīgai zobu aizsardzībai.

 

Tie ir tikai daži no populāriem mītiem, kas joprojām bezgala daudzās Latvijas ģimenēs ņēmuši priekšroku pār darīšanu. Un tik tiešām nedaudz mainot ēšanas paradumus un veltot sev un saviem vien 4 minūtes, iespējams pilnībā novērst kariesa veidošanos.